Pētnieki arvien vairāk pievērš uzmanību tumsas pozitīvajai ietekmei uz cilvēka organismu. Tas attiecas ne tikai uz miegu: ziemas nakts tumsa palīdz smadzenēm atjaunoties, regulēt cirkadiānās ritmus un samazināt dažu slimību risku. Galvenais secinājums — gaismas trūkums nav problēma, bet svarīgs bioloģisks resurss.
Cirkadiānos ritmus iedarbina ne tikai gaisma, bet arī tās neesamība. Lai labi gulētu, ir vajadzīga tumsa un minimāli traucējoši faktori. Gaismas nepietiekamība, piemēram, ielu apgaismojums vai naktslampas, samazina miega kvalitāti un ietekmē sirds un asinsvadu darbību. 2022. gadā Ziemeļrietumu universitātes zinātnieki pierādīja, ka pat mērena gaisma miega laikā traucē normālu sirds sistēmas regulāciju.
Līdzīgus rezultātus ieguva Hārvardas universitātes pētnieki: ieslēgta gaisma naktī paaugstina cukura līmeni asinīs. Tomēr pastāvīga tumsa arī nav labākais risinājums. Cilvēkiem, kas strādā nakts maiņās un dzīvo ar mainītu miega režīmu, ir augstāks diabēta, aptaukošanās un sirds slimību risks. Gaismas un tumsas līdzsvars ir būtiska veselības pamatne.
Ziemā šis līdzsvars pārvietojas tumsas virzienā. Rīts iestājas vēlāk, un saules stari ne vienmēr izlaužas caur aizkariem, tādējādi ļaujot labāk izgulēties. Paradoksāli, bet tieši ziemas tumsa palīdz pilnvērtīgai atpūtai. Pētnieki iesaka uz to raudzīties kā uz resursu, nevis kā uz neērtību.
Tādēļ speciālisti aicina izmantot ziemas sezonu: samazināt mākslīgo apgaismojumu vakarā, dot ķermenim atpūtu un nemēģināt kompensēt īso dienas gaismu ar pārāk spilgtu gaismu. Ziemas tumsa ir daļa no dabiskā ritma, kas palīdz atjaunot spēkus.