Sapņu saturs patiešām mainās līdz ar vecumu, atspoguļojot smadzeņu attīstību, dzīves pieredzi un psihiskās veselības pārmaiņas. Pētījumi liecina, ka sapņi attīstās visas dzīves laikā.
Bērnībā sapņi parasti ir spilgti un fantastiski, bieži piepildīti ar dzīvniekiem un pasaku tēliem. Tas saistīts ar aktīvu iztēles attīstību un ikdienas iespaidu apstrādi.
Pusaudžu un jaunības gados sapņos dominē sociālās situācijas — konflikti, romantiskas emocijas un identitātes meklējumi. Tas atspoguļo šī dzīves posma psiholoģiskos uzdevumus.
Pieaugušā vecumā sapņi biežāk koncentrējas uz darbu, ģimenes pienākumiem un ikdienas rūpēm. Tie kļūst reālistiskāki, un to emocionālais fons lielā mērā ir atkarīgs no stresa līmeņa.
Vecāka gadagājuma cilvēki nereti novēro, ka sapņi kļūst mazāk spilgti un emocionāli intensīvi, taču tajos biežāk parādās atmiņas no senākas pagātnes.
Zinātnieki šīs pārmaiņas saista ar dabīgiem procesiem smadzenēs, tostarp ar samazinātu aktivitāti zonās, kas atbild par vizuālajiem tēliem un emocijām, kā arī ar miega kvalitātes izmaiņām. Sapņu saturu ietekmē arī psihiskais stāvoklis, fiziskā veselība un medikamentu lietošana.
Kopumā sapņu evolūcija dzīves gaitā atklāj ciešo saikni starp smadzeņu darbību, personību un uzkrāto pieredzi.