Izmantojot teksta analīzi, zinātnieki pētīja, cik bieži dziesmu vārdos parādās stressa un negatīvu emociju tematika. Tāpat tika vērtēts skaņdarbu noskaņojums un melodiju sarežģītība.
Rezultāti rāda, ka mūsdienu hiti ir vienkāršāki pēc uzbūves un biežāk pieskaras skumjām un trauksmainām tēmām. Negatīva leksika kļuvusi ievērojami izplatītāka.
Interesanti, ka pandēmijas laikā klausītāji biežāk izvēlējās pozitīvāku mūziku, iespējams, meklējot emocionālu atbalstu. Savukārt 11. septembra notikumi radīja līdzīgu, bet vājāku efektu.
Pētnieki uzskata, ka skumjās mūzikas popularitāte atspoguļo pieaugošu trauksmi un depresiju sabiedrībā, kā arī negatīva satura pārsvaru plašsaziņas līdzekļos.
Pēdējo 50 gadu laikā populārās dziesmas ir kļuvušas emocionāli drūmākas un muzikāli vienkāršākas — pie šāda secinājuma nonākuši Vīnes universitātes pētnieki. Viņi analizēja vairāk nekā 20 tūkstošus angļu valodā dziedātu hitu no ASV topiem, kas izdoti no 1973. līdz 2023. gadam.
Izmantojot teksta analīzi, zinātnieki pētīja, cik bieži dziesmu vārdos parādās stressa un negatīvu emociju tematika. Tāpat tika vērtēts skaņdarbu noskaņojums un melodiju sarežģītība.
Rezultāti rāda, ka mūsdienu hiti ir vienkāršāki pēc uzbūves un biežāk pieskaras skumjām un trauksmainām tēmām. Negatīva leksika kļuvusi ievērojami izplatītāka.
Interesanti, ka pandēmijas laikā klausītāji biežāk izvēlējās pozitīvāku mūziku, iespējams, meklējot emocionālu atbalstu. Savukārt 11. septembra notikumi radīja līdzīgu, bet vājāku efektu.
Pētnieki uzskata, ka skumjās mūzikas popularitāte atspoguļo pieaugošu trauksmi un depresiju sabiedrībā, kā arī negatīva satura pārsvaru plašsaziņas līdzekļos.