Jauns pētījums atklāj, ka lielāko daļu kredītlīniju limitu palielināšanas ASV iniciē pašas bankas, nevis klienti. Bieži tas notiek automātiski. Algoritmi prognozē, kuri klienti aizņemsies vairāk, ja limits tiks palielināts — un tieši šiem cilvēkiem limits pieaug, pat ja viņi to nav lūguši. Rezultātā mājsaimniecībām kļūst pieejami lielāki aizdevumi, un parādi parasti pieaug.
Saskaņā ar Finance and Economics Discussion Series datiem aptuveni četros no pieciem gadījumiem limits tiek palielināts pēc bankas iniciatīvas. Katrs ceturksnis šādā veidā «pievieno» vairāk nekā 40 miljardus dolāru pieejamā kredīta. Visbiežāk papildu limitu saņem tie, kuriem jau ir parādi. Pētnieki aprēķinājuši, ka aptuveni trešdaļa visu neapmaksāto kredītkaršu parādu eksistē tikai tāpēc, ka limits tika palielināts pēc kartes atvēršanas. Klientiem ar zemu kredītvēsturi šis rādītājs sasniedz 60%.
Svarīga loma ir uzvedībai. Pat ja klientiem nebija nepieciešams papildu kredīts, limits maina viņu paradumus. Sākumā kredīta izmantošanas koeficients krītas, jo limits palielinās. Taču drīz atlikumi atkal aug, un kopējā parādu slodze palielinās. Eksperimentāli dati pierāda: cilvēki, kuri nejauši saņēma lielāku limitu, ar laiku sāk aizņemties un tērēt vairāk, nevis glabāt to kā «drošības spilvenu».
Procesu virza tehnoloģijas. Bankas arvien biežāk izmanto uz mākslīgā intelekta balstītus modeļus, lai noteiktu, kuri klienti aizņemsies vairāk, ja limits pieaugs. Formāli tas var būt pagaidu atbalsts neparedzētu izdevumu gadījumā. Taču pētnieki brīdina: ja algoritmi mērķē uz cilvēkiem, kuri jau ir parādos, rezultāts bieži ir dziļāki parādi un lielāka finanšu ievainojamība.
Citās valstīs pieeja ir stingrāka. Lielbritānijā ir ierobežojumi — bankas nedrīkst palielināt limitu parādniekiem bez piekrišanas. Kanādā piekrišana ir obligāta vienmēr. Pētījums liecina, ka līdzīgu aizsardzības pasākumu ieviešana ASV varētu uzlabot mājsaimniecību labklājību apmēram par vienu procentu un samazināt parādu slodzi, praktiski neietekmējot kredītu pieejamību.