Žurnālā iScience publicētais pētījums atklāja neparastu efektu: dalībnieki biežāk izvēlējās negodīgu stratēģiju spēlē, kad sadarbojās ar mākslīgo intelektu, nevis ar cilvēku. Šī tendence bija īpaši izteikta gadījumos, kad digitārajiem aģentiem bija sievišķīgas, nebināras vai neitrālas īpašības. Savukārt “vīrišķīgie” aģenti tika izmantoti retāk.
Eksperimentā izmantota klasiskā “ieslodzītā dilemma”, kur dalībnieki var vai nu sadarboties, vai nodot partneri. Katrs partneris tika marķēts kā “sieviešu”, “vīriešu”, “nebinārs” vai “bez dzimuma”, neatklājot, vai tas ir cilvēks vai MI. Dalībnieki vadījās tikai pēc šī marķējuma.
Rezultāti parādīja, ka cilvēki pieņēma – sievišķīgi un neitrāli aģenti rīkosies godīgi, tāpēc mēģināja iegūt priekšrocību uz viņu rēķina. Vīrieši to darīja biežāk nekā sievietes. Autori šo uzvedību uzskata par ekspluatāciju, kas balstīta dzimuma stereotipos.
Pētījums brīdina, ka šīs tendences var pārnesties arī uz reālo dzīvi. Mākslīgajam intelektam kļūstot “cilvēcīgākam” – ar balsīm, vārdiem un dzimuma marķieriem –, sociālās aizspriedumi var tikt nostiprināti.
Pētnieki norāda: izstrādātājiem jāņem vērā šie efekti. Cilvēcīgu interfeisu radīšana nav pietiekama – ir jāizvairās no netīšas diskriminācijas vai nevienlīdzības veicināšanas.